Read on Twitter
Ieraudzīju šodien Twitter sūdzēšanos par kognitīvo novecošanos, un sagribējās pielikt savus piecus-sešus centus.
Pirmkārt, sāksim ar to, ka mums ir derīguma termiņš. Smadzenēm tas ir ļoti īss, būtībā - tiklīdz tās nobriest, tās sāk degradēties (~27 - 30 g. v.). 1/
Pirmkārt, sāksim ar to, ka mums ir derīguma termiņš. Smadzenēm tas ir ļoti īss, būtībā - tiklīdz tās nobriest, tās sāk degradēties (~27 - 30 g. v.). 1/
Otrkārt, mums ir divas lielas spēju grupas - tādas, kas ir atkarīgas no informācijas apstrādes ātruma (piemēram, vadības funkcijas, uzmanība, noteikta veida atmiņa) un tādas, kas ir salīdzinoši stabilas, kristāliskas (piemēram, zināšanas). 2/
Mums novecojoties, pirmais, kas cieš ir informācijas apstrādes ātrums, attiecīgi - vajag vairāk laika, lai pieņemtu lēmumus, biežāk aizmirstam, ir grūtāk noturēt uzmanību, veikt stratēģiskas darbības galvā (piemēram, spēlēt šahu) kļūst sarežģīti. 3/
Tās stabilās zināšanas un apgūtās prasmes tikmēr saglabājas nosacīti neskartas (pētījumi pat rāda, ka nepastāv atšķirības prasmju atmiņā starp gados vecākiem cilvēkiem un jauniem cilvēkiem). 4/
Ir dažādi faktori, kas noteiks to, cik ātra ir pasliktināšanās un cik izteikta tā būs, kas galvenokārt ir atkarīgas no nervu sistēmas īpatnībām un arī dzīves pieredzes (un šeit parādās fiziskās, sociālās, intelektuālās aktivitātes, darba pieredze, komunikācijas prasmes u.tml.)5/
Noslēdzot, pētniecībā pamatā strādāju ar cilvēkiem 60+. Viņu dzīves laikā apgūtie kompensējošie mehānismi dara brīnumus. Kaut arī pieredzam ap 30 - 40 to brīdi, kad informācijas apstrādes ātrums samazinās, ar laiku ļoti labi iemanāmies pielāgoties šim trūkumam.6/6
